Photography: LindaMigla.lv

Svētdiena Miera ielā

Rīdziniekiem jau sen ir skaidrs – Miera iela nav vis miera, bet kārtīga nemiera iela! Kafejnīcas, krogi, bāri, frizētavas. Mēdz arī mēļot, ka Miera iela ir Eiropas hipsteru galvenais rajons, tomēr, hei, mēs visi zinām, ka tās ir tikai baumas. Bet ir bet… Tu esi bijis Mieraielā svētdienas rītā?

Nē, nē, nepārproti mani! Es nedz sūdzos, nedz gribu lai ir citādāk… Es tikai stāstu par to klusumu un mieru, kad Miera iela tiešām ir miera iela – svētdienu rīti, tie ir svētdienu rīti Tur! 🙂

Vienā šādā svētdienas rītā (labi, labi – dienā, jo mēs neprotam laicīgi pamosties)  ar Ievu pastaigājāmies vietā, kas tik ļoti viņai piestāv! Cauri Miera ielas pagalmiem un draudīga paskata vārtrūmēm, garām sniega čupām un drūmām sētām… Tieši iekšā krāsu sprādzienā! Tādā pelēkā gadalaikā šis Rīgas gandrīz-centra pagalms ir kā D vitamīna zirga deva. Un, ak, Ieva! ❤️

Photographer: Linda Migla | Liesma

Brāķis un vēsture

Man vienmēr ir bijusi savdabīga patika pret kadriem, kas iekrīt brāķu mapītē. Man ir fotogrāfijas teorijas pamatzināšanas, tāpēc zinu, ka šiem kadriem var piemist dažādas mākslinieciskas, kompozicionālas un teorētiskas vērtības, bet, kad esi komerciāls fotogrāfs, šie kadri noteikti un bez diskusijas ir brāķi. Kļūdaini iestatījumi, notrīcējusi roka, pamirkšķinātas acis, garāmgājējs iekāpis kadrā. Šiem kadriem nav vietas manā darbā.

Tā nu gāja laiks, es sāku apzināties, ka tieši brāķētie kadri ir mani mīļākie. Naudu ar tādiem nenopelnīt, bet sava laime taču ir svarīgāka par naudu? he, he… Pienāca brīdis, kad es pārstāju kautrēties un turpināju fotografēt arī, kad ar radošo komandu apspriežam nākamo kadru, arī, kad kadrā ielien pārāk entuziastiski garāmgājēji. Nekautrējos nobildēt kadru pa labi, kadru pa kreisi. Iesāku spiest slēdža pogu arī brīdī, kad nekas nav jāfotografē.

Tā, lūk, man ir sakrājies pilns arhīvs ar brāķētiem kadriem. Pilns arhīvs ar nedaudz patiesāku sajūtu no fotosesijām, pliki dokumentāliem kadriem. Bet tomēr ar daļu burvības un mīļuma.

Šovasar ar TDA Liesma bijām pāris pastaigās pa Rīgu. Liesma ir Rīgas dejotāji, tāpēc mūsu uzdevums bija apstaigāt un sabildēties vietās, kas kliedz “Rīiiigāaa!!!” Protams, protams, man ir arī TIE kadri…

Un Tev? Kas fotogrāfijā patīk Tev? Sterili, perfekti kadri vai tomēr nejauša vēstures liecība?
Kafija | lindamigla.lv

Kafija

Man ir vīrs, kurš vāra pašu gardāko kafiju pasaulē!

 

Un, lai piedod baristas un kafijmāni, nu, nekas nav gardāks par kafiju pirmā sniega laikā. Visu rīta cēlienu sniegs mijās ar lietu, naktī lija. Diena nerādījās skaidra, bet tā jau nekad nav problēma, ja stingri nolemts – šajā dienā būs garā pastaiga un ugunskura kafija.

 

Esot dabā, man ir netikums, es sabrienu kājas galīgi slapjas jau pirmajos soļos. Jā, arī ar gumpeļiem, gudriniek! Tā tas ir bijis vienmēr, gan studiju laika ekspedīcijās, gan garākos izklaides pārgājienos. Protams, tā notika arī šoreiz, tāpēc gājiens apkārt ezeram tika atcelts. Iespējams, tas tiktu atcelts šā vai tā – izrādās, ka mēs abi neprotam ģērbties atbilstoši laikapstākļiem. Cerams nākamreiz būsim prātīgāki, hi-hī!

 

Mums ģimenē lēnām iesakņojas ugunskura kafijas tradīcija. Katru reizi dabā ejot līdzi ņemam kafijas kanniņu. Tas ir tā pavisam nedaudz maģiski – sakurt savu ugunskuru, kanniņā uzvārīt ūdeni, tad piebērt kafiju. Cik daudz? Pavisam vienkārši – ar kaudzīti! Tad kafija jāliek atpakaļ ugunskurā, lai vēlreiz uzvārās. Ja pacietība atļauj, tad jāsagaida, līdz nosēžas kafijas biezumi, ja pacietības nav – lej tik krūzītē iekšā un baudi! Šoreiz vēl pievienojām arī pirmo sniegu, lai kapija siltāk garšo. 🙂

 

Tā mūsu ģimenē ir ar to iešanu dabā – ne vienmēr sanāk kā cerēts. Vienu dienu slapja kāja, citu dienu pārāk salds miedziņš… Bet nav jau svarīgs noieto kilometru skaits. Nav jau svarīgs mērķis. Svarīgi ir būt dabā, sasmelties spēkus jaunai darba nedēļai, vai ne? Kā ir Tev? Vai arī Tu mēģini izrauties no ikdienas un dodies dabā?

 

Skaņas dabā

Skaņas dabā – koncerts Teirumnīku purvā

Lubāna mitrāja informācijas centrs un tā dvēselītes – Līga un Ilze spēja uzburt pasaku: trīs akustiskās mūzikas koncerti, kuru norises vieta ir daba visā savā krāšņumā – leknā zaļumā papardēs, svētlaimīgā mierā purvā un majestātiskās priedēs! Katrai vietai savs mūzikas instruments, savs mākslinieks, kas ar mūzikas palīdzību caurvija dabu un cilvēku, ļaujot tiem saplūst vien sev zināmā skanējumā..

 

Pirmais koncerts – Nadīna Stirniniece apvija mūs savā balss un ģitāras skaņā slēpjoties papardēs.

Tālāk Teirumnīku purva laipai, kur klausītāji mēģināja atrast sevi starp reibinošiem vaivariņiem un flautas skaņām Egijas Veldres izpildījumā.

Purva laipa aizveda priežu mežā, kur starp sūnām, ķērpjiem un staltām priedēm, kur vajadzēja atgulties un ļauties gongu meditācijai Jāņa Pūķa vadībā.

 

flower fairy - is a magical woman living in the beauty | photographer: lindamigla.lv

ziedu feja

flower fairy - is a magical woman living in the beauty | photographer: lindamigla.lv

Ziedu Feja…

Ziedu feja ir maz-mazītiņš radījums, kas dzīvo koku stumbros, meža sūnās, dārzos un pat ceļmalās. Vai Tu kādreiz esi redzējis kā sēklas dīgst? Katru reizi, kad izdīgst sēkla, piedzims tāda  puķu feja 🙂

 

flower fairy - is a magical woman living in the beauty | photographer: lindamigla.lv

Ziedu feja dzīvo, guļ, ēd un uzņem viesus ziedā, ko ir izvēlējusi par savu. Šī ir Rododendru feja.

 

flower fairy - is a magical woman living in the beauty | photographer: lindamigla.lv

Ziedu feja aug reizē ar sevis izvēlēto ziedu, bet tas nenozīmē, ka ziedu fejas var izaugt milzīgi-milzīgas! Nu, kā tad milzīga feja segsies ar ziedlapām?!

 

flower fairy - is a magical woman living in the beauty | photographer: lindamigla.lv

Šo maģiski skaisto Rododendru feju es atradu LU Botāniskā dārza rododendru audzītē…

 

Vai Tu arī esi saticis kādu ziedu feju?

 

 

 

 

 

 

 

 

 

flower fairy - is a magical woman living in the beauty | photographer: lindamigla.lv

Botāniskā dārza feja

Ir Elīnas dzimšanas diena. Skaista, saulaina svētdiena.

Mēs abas kopā iesēžamies tramvajā – nu, tajā jaunajā pirmajā maršrutā! Un dodamies uz Latvijas Universitātes Botānisko dārzu. Man padusē ir piknika groziņš ar kūkām, bērnu šampi un ķiršiem.

 

Tu pareizi saprati – mums ir Elīnas dzimšanas dienas pikniks un bildēšanās rododendros, kas tieši tagad zied vislielākajā krāšņumā!

 

 

Nu, vai viņa nav viena varen laba botāniskā dārza feja? 🙂

Renita

Pavasaris un augļkoku ziedi. Ar Andreju un Renitu bijām izgājuši ielās pamēģināt levitācijas fotografēšanu. Jāatzīst, levitēšana mums ne pārāk labi sanāca. Bet tāpēc jau to darījām, lai saprastu cik viegli vai grūti šīs internetā atrastās idejas ir veicamas. Iegūtā mācība? – vajag augstākas trepes!

Bet, hei, neba tikai uz eksperimentiem balstās fotopastaigas! 😉