par patiesu prieku, ēdienu un darīšanu.

Es varu, jo es daru. Tā tagad saka LMT, jo viņiem ir jauns tēls un citādāka dzīves uztvere. Tā teicu arī es. Galvenais ir darīt, tad viss notiek. Pēdējās pāris nedēļas es saviem uzskatiem kāpju pāri, jo viss notiek pārāk ātri.

 

Šobrīd rīkjoslā mirgo 3 atvērti worda dokomenti, katrs bija jāpabeidz rakstīt jau aizvakar. Tomēr visu esmu uzlikusi uz pamatīgas pauzes, jo lielie dzīves notikumi skrien man pa priekšu, neatliek laiks apdomāt, kuru no iespējām pieņemt, kuru atraidīt. Man kā jebkuram no jums ir bail kļūdīties, tāpēc šāda viesuļvētra no manis neatkarīgos notikumos mani dzen izmisumā. Es sēžu ērtā dīvānā, lēnām lasu zinātniskās publikācijas, bet domas klejo nākotnē un mēģina iztēloties potenciālos scenārijus manu izvēļu sekām. Austra saka, lai par šo nesatraucos, jo es attapšos tur, kur man jābūt. Es viņai piekrītu, bet es labprāt sajustu nedaudz lielāku varu pār šiem notukumiem.

Pauzējot darāmos darbus, es iepazīstos ar interesantiem cilvēkiem. Par šo es atļaušos rakstīt tikai emocionālā līmenī, jo man nepatīk rakstīt par cilvēkiem, kas nezin, ka par viņiem rakstu. Visvairāk iedvesmo tie, ko liktenis nav lutinājis. To mēs visi zinam, par to es pārliecinājos vēlreiz. Par spīti atkārtotiem atgādinājumiem un pierādījumiem, tas izkrīt no prāta. Šeit laikam būtu jāturpina filozofēšana par iedvesmu un motivācijas grūdieniem ar ko ikdienā sastopamies, ak, bet tā būtu kārtējā tukšā runāšana par neko, kas man tik ļoti nepatīk. Rindkopas noslēgumā secinājumu, ar ko vajadzēja sākt – Visiedvesmojošākie līdzcilvēki ir tie, kam ir mazāk kā tev, bet kas dara vairāk kā tu. Un, jā, sānslīde uz papēža kantes ar gandrīz paralizētu kreiso kāju ir iespējama, nākamreiz, kad kāds apgalvos, ka kaut ko nevar, es dusmošos.

Šajā brīdī pie manis atnāk mans suns. Viņam visa pasaule ir tajā vietiņā aiz austiņas, to vajag pakasīt. Uzreiz!

 

Ēst. Sa-so-dīc, man tik ļoti patīk gatavot! Es gan esmu ļoti izklaidīgi, ļoti bieži kaut ko piededzinu, aizmirstu kādu sastāvdaļu vai darbību. Bet ēstgatavošana sniedz mieru, tāpēc rītu patīkamāk sākt ar olu kulteni nevis sviestmaizi. Neaizmirsti zaļumus, pavasaris klāt, tavam korpusam prasās pēc jaunas vitamīnu devas.

 

 

Un… Šobrīd ir tas brīdis, kad, lai visu sabojātu vēl vairāk, atrodas kāds, kurā iemīlēties un ziedot visu saprātu.

Ar joprojām sniegotiem sveicieniem,

Linda