QR un mana māksla

šorīt ieslēdzu internetus un viss, ko redzu ir liela kņada ap QR kodiem.

Raimis jautā vai tu skenē QR kodus, Kristaps atgādina, ka plaši ir stāstījis par to, kas tas ir. Bet pats pirmais, kas šodien par kodiem sāka runāt, bija Māris un dalījās ar šo gudrību.

Viss vārās un vārās un secinājumi nekādi. Labi? Slikti? Kur vajag, kur nevajag… Kā vajag un vai vispār vajag…

Es nezinu kā mārketingā, lai par to pavārās eksperti, bet es QR kodu izmantoju nedaudz neierastāk. Pirms deviņiem mēnešiem sāku mācīties laikmetīgās fotogrāfijas skolā, tikko sarežģītais mācību process rezultējās izstādē. Mans noslēguma projekts ir par komunikāciju internetā un par tās plusiem un mīnusiem. Es ilgi domāju par darba prezentācijas veidu. Pārdomas un meditācijas rezultējās secinājumā: kas dzimis internetā, tam nebūs internetu atstāt. Tātad, mans darbs ir apskatāms internetā, bet ir jābūt arī kādai atsaucei reālajā vidē, pats galvenais – izstādes norises vietā!

Jā, izstādē manu darbu prezentē QR kods. Es ilgi domāju par plusiem un mīnusiem, uzreiz apzinājos, ka ļoti daudzi mākslas mīļotāji nav aizrautīgi jauno tehnoloģiju piekritēji un nesapratīs, kas tas ir. Tā pat arī izgāzās mana ideja lielu kodu krāsot uz sienas – izstādes atklāšanas dienā uzzināju (aizdomājos par šo tēmu), ka kodam nepieciešams liels kontrasts, lai to varētu nolasīt. Mani kavēja arī tehniskās problēmas veidojot izstādes mājas lapu, kurā atrodams mans darbs – ik pa brīdim mainījās saite uz manu darbu, attiecīgi arī pats kods…

qr
qr1

No savas puses saku, ka QR ir forši. Iespējams es netiku pie recenzijas par savu darbu, jo eksperts vienkārši nezināja, kā to apskatīt, iespējams mani nepamanīja kāds miljonārs, kurš gribētu nopirkt visas manas fotogrāfijas, bet pavisam noteikti es paspilgtināju vienu savā projektā pausto domu – cik skaistu mūsu dzīvi dara jaunās tehnoloģijas!