aukstā dabā silti sirdī.

Tu jau zini, ka ir reizes, kad ir tik auksti, bet sirdī tik silti…

Tie mirkļi, kad būt dabā ir vienīgais veids kā būt. Līst lietus, zābaki jau piesmelti no rīta, bet tu tik ej un ej un ej, lai iedzertu siltu tēju un apēstu kādu ugunskurā sildītu lietu. Tās ir tās lietas, kas sasilda pa īstam.

Kad lietus nebiedē…Finland | fotography: lindamigla.lv

Kad kājas slapjas…

Finland | fotography: lindamigla.lv

Kad brīnumi apkārt…

Finland | fotography: lindamigla.lv

Kad skaistumi apkārt…

Finland | fotography: lindamigla.lv

Kad galamērķis sasilda…

Par siltu kopābūšanu…

Finland | fotography: lindamigla.lv
Kāzas Elīna un Gatis | fotogrāfs: lindamigla.lv

Elīna + Gatis

Kāzas: Elīna un Gatis

Elīnas un Gata kāzu dienu var saukt par pēdējo īsto šīs vasaras dienu.

No rīta nedaudz uzlija lietus, bet pēcpusdienā mūs lutināja saule. Lietus bija noskalojis vasaras sausumu un mežā atgriezās koši zaļās krāsas. Tomēr kalendāru apmuļķot nesanāk – vasaras pēdējās dienās mežs ir sācis smaržot pēc rudens.

Katram ir sava mazā vīzija par mīlestības svinēšanu – kāzām. Elīnas sapnis piepildījās līdz pēdējai niansei. Par spīti lēnajai vasarai virši ziedēja pilnā plaukumā un mežs bija krāšņāks kā jebkad.

Kāzas Elīna un Gatis | fotogrāfs: lindamigla.lv

 

Kāzas Elīna un Gatis | fotogrāfs: lindamigla.lv

 

Kāzas Elīna un Gatis | fotogrāfs: lindamigla.lv

 

Kāzas Elīna un Gatis | fotogrāfs: lindamigla.lv

 

Kāzas Elīna un Gatis | fotogrāfs: lindamigla.lv

 

Kāzas Elīna un Gatis | fotogrāfs: lindamigla.lv

 

Kāzas Elīna un Gatis | fotogrāfs: lindamigla.lv

 

Ophelia | photographer: lindamigla.lv

Ofēlija

Ofēlijas pelde

Ofēlija daļu savas dzīves ir pavadījusi krietni siltākās zemēs kā Latvija. Tāpēc plunčāšanās gada gandrīz siltākajā dienā viņai nesagādāja baudu, tomēr, ko tik mākslas vārdā nedarīsi!

Atklājot nelielu noslēpumu, šī fotosesija patiesībā bija neliela iesildīšanās kādai lielākai un skaistākai fotosesijai. Cerams, ka nākamreiz Ofijai nesals! 🙂

 

Ophelia | photographer: lindamigla.lv Ophelia | photographer: lindamigla.lv Ophelia | photographer: lindamigla.lvOphelia | photographer: lindamigla.lv

 

Skaņas dabā

Skaņas dabā – koncerts Teirumnīku purvā

Lubāna mitrāja informācijas centrs un tā dvēselītes – Līga un Ilze spēja uzburt pasaku: trīs akustiskās mūzikas koncerti, kuru norises vieta ir daba visā savā krāšņumā – leknā zaļumā papardēs, svētlaimīgā mierā purvā un majestātiskās priedēs! Katrai vietai savs mūzikas instruments, savs mākslinieks, kas ar mūzikas palīdzību caurvija dabu un cilvēku, ļaujot tiem saplūst vien sev zināmā skanējumā..

 

Pirmais koncerts – Nadīna Stirniniece apvija mūs savā balss un ģitāras skaņā slēpjoties papardēs.

Tālāk Teirumnīku purva laipai, kur klausītāji mēģināja atrast sevi starp reibinošiem vaivariņiem un flautas skaņām Egijas Veldres izpildījumā.

Purva laipa aizveda priežu mežā, kur starp sūnām, ķērpjiem un staltām priedēm, kur vajadzēja atgulties un ļauties gongu meditācijai Jāņa Pūķa vadībā.

 

par patiesu prieku, ēdienu un darīšanu.

Es varu, jo es daru. Tā tagad saka LMT, jo viņiem ir jauns tēls un citādāka dzīves uztvere. Tā teicu arī es. Galvenais ir darīt, tad viss notiek. Pēdējās pāris nedēļas es saviem uzskatiem kāpju pāri, jo viss notiek pārāk ātri.

 

Šobrīd rīkjoslā mirgo 3 atvērti worda dokomenti, katrs bija jāpabeidz rakstīt jau aizvakar. Tomēr visu esmu uzlikusi uz pamatīgas pauzes, jo lielie dzīves notikumi skrien man pa priekšu, neatliek laiks apdomāt, kuru no iespējām pieņemt, kuru atraidīt. Man kā jebkuram no jums ir bail kļūdīties, tāpēc šāda viesuļvētra no manis neatkarīgos notikumos mani dzen izmisumā. Es sēžu ērtā dīvānā, lēnām lasu zinātniskās publikācijas, bet domas klejo nākotnē un mēģina iztēloties potenciālos scenārijus manu izvēļu sekām. Austra saka, lai par šo nesatraucos, jo es attapšos tur, kur man jābūt. Es viņai piekrītu, bet es labprāt sajustu nedaudz lielāku varu pār šiem notukumiem.

Pauzējot darāmos darbus, es iepazīstos ar interesantiem cilvēkiem. Par šo es atļaušos rakstīt tikai emocionālā līmenī, jo man nepatīk rakstīt par cilvēkiem, kas nezin, ka par viņiem rakstu. Visvairāk iedvesmo tie, ko liktenis nav lutinājis. To mēs visi zinam, par to es pārliecinājos vēlreiz. Par spīti atkārtotiem atgādinājumiem un pierādījumiem, tas izkrīt no prāta. Šeit laikam būtu jāturpina filozofēšana par iedvesmu un motivācijas grūdieniem ar ko ikdienā sastopamies, ak, bet tā būtu kārtējā tukšā runāšana par neko, kas man tik ļoti nepatīk. Rindkopas noslēgumā secinājumu, ar ko vajadzēja sākt – Visiedvesmojošākie līdzcilvēki ir tie, kam ir mazāk kā tev, bet kas dara vairāk kā tu. Un, jā, sānslīde uz papēža kantes ar gandrīz paralizētu kreiso kāju ir iespējama, nākamreiz, kad kāds apgalvos, ka kaut ko nevar, es dusmošos.

Šajā brīdī pie manis atnāk mans suns. Viņam visa pasaule ir tajā vietiņā aiz austiņas, to vajag pakasīt. Uzreiz!

 

Ēst. Sa-so-dīc, man tik ļoti patīk gatavot! Es gan esmu ļoti izklaidīgi, ļoti bieži kaut ko piededzinu, aizmirstu kādu sastāvdaļu vai darbību. Bet ēstgatavošana sniedz mieru, tāpēc rītu patīkamāk sākt ar olu kulteni nevis sviestmaizi. Neaizmirsti zaļumus, pavasaris klāt, tavam korpusam prasās pēc jaunas vitamīnu devas.

 

 

Un… Šobrīd ir tas brīdis, kad, lai visu sabojātu vēl vairāk, atrodas kāds, kurā iemīlēties un ziedot visu saprātu.

Ar joprojām sniegotiem sveicieniem,

Linda