Photographer: Linda Migla | Liesma

Brāķis un vēsture

Man vienmēr ir bijusi savdabīga patika pret kadriem, kas iekrīt brāķu mapītē. Man ir fotogrāfijas teorijas pamatzināšanas, tāpēc zinu, ka šiem kadriem var piemist dažādas mākslinieciskas, kompozicionālas un teorētiskas vērtības, bet, kad esi komerciāls fotogrāfs, šie kadri noteikti un bez diskusijas ir brāķi. Kļūdaini iestatījumi, notrīcējusi roka, pamirkšķinātas acis, garāmgājējs iekāpis kadrā. Šiem kadriem nav vietas manā darbā.

Tā nu gāja laiks, es sāku apzināties, ka tieši brāķētie kadri ir mani mīļākie. Naudu ar tādiem nenopelnīt, bet sava laime taču ir svarīgāka par naudu? he, he… Pienāca brīdis, kad es pārstāju kautrēties un turpināju fotografēt arī, kad ar radošo komandu apspriežam nākamo kadru, arī, kad kadrā ielien pārāk entuziastiski garāmgājēji. Nekautrējos nobildēt kadru pa labi, kadru pa kreisi. Iesāku spiest slēdža pogu arī brīdī, kad nekas nav jāfotografē.

Tā, lūk, man ir sakrājies pilns arhīvs ar brāķētiem kadriem. Pilns arhīvs ar nedaudz patiesāku sajūtu no fotosesijām, pliki dokumentāliem kadriem. Bet tomēr ar daļu burvības un mīļuma.

Šovasar ar TDA Liesma bijām pāris pastaigās pa Rīgu. Liesma ir Rīgas dejotāji, tāpēc mūsu uzdevums bija apstaigāt un sabildēties vietās, kas kliedz “Rīiiigāaa!!!” Protams, protams, man ir arī TIE kadri…

Un Tev? Kas fotogrāfijā patīk Tev? Sterili, perfekti kadri vai tomēr nejauša vēstures liecība?

Liene

Pērnās nedēļas ceturtdienā beidzot satikāmiem.  Es, Liene un Austra B E I D Z O T satikāmies! Šoreiz negatavojām ēst, šoreiz sabildēju Lienīti, bet tas galīgi pavisam nozīmē to, ka nākamreiz tiksimies pie Austras un cepsim daudzstāvu biskvīta torti ar sviesta krēmu.