starp pienākumiem, atziņām un atmiņām ir arī nopūtas

un tad netīšām atskārtu…

Raksturu sadarība ir tik kreizī padarīšana. Tā noēd pat to, nu, to, sīko, emocionālo saviļņojumu un tā ietekmi uz spriestspējām. Bēdīgi, bēdīgi, kad pieslēdzas apziņa un es pie sevis nodomāju “tik prātīgam puikam mana notetovētā rūdīta smēķētāja dvēsele būs par skarbu.” Kāpēc es sāku domāt? Ļauties, ļauties saviļņojumam, ļauties “nejaušam” pieskarienam, ļauties un jau atkal pie sevis bezspēkā izdvest “ak, kā gan tu to dari…?”

 

 

Noskurinu spalviņas, dziļi ieelpoju. Nu, saki to beidzot!

One thought on “starp pienākumiem, atziņām un atmiņām ir arī nopūtas

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *