kad Mērfijs mīl.

Man patīk rakstīt tā, lai neviens nesaprot. Tā ir nepareizi, es zinu. Bet arī šoreiz tā darīšu. Kāpēc? Tāpēc, ka es pati nesaprotu.Untitled-2

 

Godīgi, es meloju, es ļoti labi saprotu, ko daru, ko gribu, ko sagaidu. Arī tu noteikti kādreiz tā esi darījis, turējis mēli aiz zobiem, lai īstenotu sapni. Un noteikti arī tu esi lamājis sevi, kad piepildās vēlēšanās, kurai nevajadzēja piepildīties.

Untitled-4

 

Visas sajūtas ir ļoti labi zināmas, viss jau ir bijis. Prātā atkal atriebes dūmaka un dažādas shēmas, valdu sevi, jo tā pareizi. Pie sevis miljoniem reižu esmu atkārtojusi “kaut nu karmas nebūtu, kaut nu karmas nebūtu, kaut nu karmas nebūtu…”, bet es ļoti labi zinu, ka ir. Tieši tāpēc, ka ir, es esmu tieši tur pat, kur sāku.

Untitled-1

 

Un tad es atceros par skaistām lietām. Par skaistām sajūtām, par skaistām mīlesībām un par to, kas liek man justies labi. Nedaudz skumji smīnēt, nedaudz viltīgi čukstēt un nedaudz vairāk trīcēt. Bet tad nebūt. Atceros arī to maģisko sajūtu, kura man liek kāpt peļķēs un vainīgi skatīties uz mazu bērnu vecākiem, kas mani nosoda pie sevis domājot: “kā lai tagad bērnam pamatoju, kāpēc nedrīkst peļķēs kāpt?”

Untitled-6

 

Ak, kur es pazaudēju savu vienkāršo bērnišķību ar pilnu apziņu zem tās? Tā bija tik viegli. Dzirkstoši smieties, bet pie sevis lamāt visu pasauli par tās netaisnībām. Uzsprāgt dusmās un spītīgi aiziet prom. Kur viss tas pazuda? Kas visu to atņēma? Varbūt notiekošais man to rāda? Rāda, ko esmu pazaudējusi. Vieglumu esmu pazaudējusi. Domāju par karmām, cieņām un pareizībām.

Untitled-5

 

Man patīk bezatbildīgi iemīlēties, man nepatīk, ja mani par to nosoda. Man patīk izmantot situācijas, bet nepatīk sagaidīt cerēto. Viss iekrita man rokās neīstajā brīdī un zini ko? Man tas ļoti patīk!

 

Untitled-3

 

Vienmēr Tavā sirdī, kafijā un pagrabos

Linda

P.S.

mana intuīcija domā, ka Tev nav taisnība.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *